Conjugaison du verbe Surabonder

Temps disponibles

Infinitif

Infinitif Présent

surabonder

Indicatif

Présent

1s surabonde
2s surabondes
3s surabonde
1p surabondons
2p surabondez
3p surabondent

Imparfait

1s surabondais
2s surabondais
3s surabondait
1p surabondions
2p surabondiez
3p surabondaient

Futur

1s surabonderai
2s surabonderas
3s surabondera
1p surabonderons
2p surabonderez
3p surabonderont

Passé Simple

1s surabondai
2s surabondas
3s surabonda
1p surabondâmes
2p surabondâtes
3p surabondèrent

Conditionnel

Présent

1s surabonderais
2s surabonderais
3s surabonderait
1p surabonderions
2p surabonderiez
3p surabonderaient

Subjonctif

Présent

1s surabonde
2s surabondes
3s surabonde
1p surabondions
2p surabondiez
3p surabondent

Imparfait

1s surabondasse
2s surabondasses
3s surabondât
1p surabondassions
2p surabondassiez
3p surabondassent

Imperatif

Imperatif Présent

2s surabonde
1p surabondons
2p surabondez

Participe

Participe Présent

surabondant

Participe Passé

ms surabondé
mp surabondés
fs surabondée
fp surabondées
SURABONDER
quantitatifNiveau 2 (Débutant)

▪ Sens : être en surabondance

  • « Le blé s~ dans ce pays. »
  • « Le pays s~ en blé, en talents. »